20.03.2015.

 

     Pavasaris

 

     Reiz dzīvoja mazs puisēns. Viņš bija ļoti dzīvespriecīgs un nebēdājās. Puisēna vārds bija Pavasaris. Viņam patika visas krāsas un visas dzīvās būtnes. Zēns palīdzēja puķēm uzziedēt, kokiem zaļot, cilvēkiem un dzīvniekiem mīlēt un augt.

     Pavasaris palīdzēja visiem, kas bija nelaimē.

      Kad atkal sākās ziema, cilvēki nesaprata, kas notiek. To izdzirdēja Pavasaris un gāja palīgā. Ziema cīnījās ar Pavasari. Ziema visu sasaldēja, Pavasaris atsaldēja. Tas bija karš! Tomēr Pavasaris uzvarēja.

     Ziema aizskrēja, un nu visi bija priecīgi bez gala un steidza sveikt Pavasari.

 

                                                                               Marta Eglīte, 3.m

 

    Pavasara aizsapņošanās

 

     Kādā saulainā dienā Pavasaris gulēja saldu miedziņu. Viņš sapņoja par mīkstu zālīti un jauku, saulainu dziesmiņu. Sapņos viņš nokļuva svešās zemēs un ieraudzīja daudz neparasta.

      Sapņojot Pavasaris aizkavējās, un Ziema palika ilgāk, tā putināja, pūta auksto gaisu un veidoja sarmu. Visi ļaudis domāja, kur palicis Pavasaris, un gāja to meklēt. Sākumā viņi izstaigāja visu pilsētu, tad ar mašīnu apbrauca valsti, bet Pavasari neatrada. Ļaudis bija noguruši no garā ceļa, viņi padevās.

     Pa to laiku Pavasaris sapņoja par nebeidzamu ziemu un nobijās: „Kas notiks ar maniem dzīvniekiem, kas notiks ar citām dzīvām būtnēm? Cilvēkiem nebūs, ko ēst, un viņi nosals! ”

     Kad Pavasaris pamodās no bargā sapņa, viņš ātri visus sasildīja.

     Tagad tas zina, ka nekad tik ilgi neaizsapņosies un neaizmirsīs savus draugus.

                                                                               Elīna Barone, 3.m

 

 

    Pavasaris

 

     Reiz dzīvoja mazs zēns, vārdā Pavasaris. Viņam piemita burvju spējas, kuras varēja izmantot tikai pavasara laikā. Zēns bija ļoti nopietns pret savām spējām. Viņa uzdevums bija noturēt dabā līdzsvaru un izvēlēties, kad visam jāsāk augt.

     Bet bija arī kāda meitene, vārdā Ziema. Viņa gribēja pārvērst visu gadu par vienu lielu ziemu.

     Kādā dienā, kad Pavasaris gāja plūkt savus augus, viņš sastapās ar Ziemu.        Viņa gribēja pārvērst Pavasari par ziemu, bet saprata, ka nav labi postīt līdzsvaru, un padevās.

                                                                       Roberts Stangainis, 3.m

 

 

 

     Pavasara karaliene

 

     Reiz kāda meitene miljons reižu gaidīja pavasari. Par viņu brīnījās Dievs. Viņš atcerējās, ka nav karalienes un uzcēla meiteni debesīs.

     Dievs teica: „Tu esi karaliene Pavasare. Jāgādā tērps.” Dievs iedeva meitenei puķu cepuri, kleitu ar mīkstiem pūpoliem un puķu kroķītēm. Viņš iedeva arī spējas, lai uzvarētu ziemu.

     Tāpēc arī šobaltdien pavasaris uzvar ziemu.

 

                                                                          Ulrika Saulīte, 3.m

 

     Pavasaris

 

     Sākumā nebija gadalaiku. Bija pelēka un auksta ziema. Vēji šalkoja, koki liecās pilnīgi guļus, zāle bija pelēka. Viss bija izdzisis un drūms.

     Tad no tumšā, drūmā meža uzspīdēja sīks saules stariņš un dīvaini kaut kas nāca līdzi. Tas bija Pavasara zēns. Tad no otras puses iespīdēja saules stariņš, tur arī kāds nāca līdzi. Tā bija Pavasara palīdzīte Mārīte. Dievs viņus sūtīja uz zemes, lai uzveic dziļā miegā iemigušo ziemu.

     Pavasara zēns un Mārīte uzreiz sāka rīkoties, nepievēršot uzmanību cilvēkiem. Viņi laistīja zāli un stādīja puķes. Tieši tāpēc pasaule kļuva glīta.

 

                                                                                Anete Meiere, 3.m

 

 

     Pavasaris

 

     Sensenos laikos dzīvoja rūķītis Pavasaris. Viņam bija maza mājiņa, skaista cepure un zeltīts apģērbs.

     Ārā sniga sniegs, un Pavasaris gulēja.

     Kad pamodās, viņš teica: „Saulīte, saulīte, nerādi zobus!”

    „Labi, Pavasari!” atbildēja saulīte.

    Pavasaris iegāja savā mājiņā, paņēma graudiņus un svilpīti.

    Izkaisījis graudiņus, viņš atkal iegāja mājiņā, paņēma lejkannu un aplēja zemi. Kad viņš svilpa svilpīti, uzreiz atlidoja putni.

     Nākamajā dienā, iznācis no savas mājiņas, viņš redzēja, ka bija izaugusi zālīte, cilvēki stādīja puķes un bērni priecājās, jo bija atnācis pavasaris.

 

                                                                        Signe Krišlauka, 3.m

 

 

                            Radošo darbu tapšanā skolēniem palīdzēja skolotājas

                                                    Kristīne Ziņģīte un Silvija Ludženiece